Ģimenes grupas konference: strukturēta pieeja līdzdalīgai lēmumu pieņemšanai
Ģimenes grupas konference (ĢGK) ir strukturēta metode, kas palīdz ģimenēm risināt sarežģītas situācijas, veicinot iekļaujošu un sadarbojošu lēmumu pieņemšanu. Tās pamatā ir ideja par to, ka ģimenēm ir spēja pašām rast risinājumus, ja tām tiek dota telpa, laiks un atbalsts. Šī pieeja tiek plaši izmantota sociālajā darbā, bērnu aizsardzībā un citās jomās, kur būtiska ir ģimenes iesaiste.
Kas ir ģimenes grupas konference?
ĢGK ir oficiāla tikšanās, kurā piedalās bērnam vai pieaugušajam nozīmīgi ģimenes locekļi un tuvinieki, lai kopā pieņemtu lēmumus par viņa aprūpi, drošību vai atbalstu. Konferenci vada neatkarīgs koordinators, kurš nodrošina procesu, bet neiejaucas ģimenes lēmumos. Ģimene tiek uzskatīta par galveno lēmumu pieņēmēju. Ģimenes grupas konferenču metode radusies Jaunzēlandē 1989. gadā, kad tika pieņemts likums “Bērnu, jauniešu un viņu ģimeņu likums” (Children, Young Persons, and Their Families Act). Šī pieeja tika izstrādāta, reaģējot uz ilgstošu nevienlīdzību un institucionālo diskrimināciju sociālajā sistēmā, īpaši attiecībā uz maoru kopienu. 1988. gada ziņojums Pūao-Te-Ata-Tu uzsvēra nepieciešamību respektēt bērna vietu ģimenes un plašākas kopienas struktūrā, atzīstot ģimenes (whānau) centrālo lomu bērnu labklājībā. Likums paredzēja, ka ģimenēm jābūt iesaistītām lēmumu pieņemšanā par bērnu drošību, atbalstu un atbildību, veicinot sadarbību starp valsti un ģimeni. Šī metode kļuva par starptautiski atzītu pieeju, kas veicina ģimenes līdzdalību un pašnoteikšanos sociālajā darbā.
ĢGK pamatprincipi
- Brīvprātīga dalība – Ģimene piedalās konferencē tikai ar informētu piekrišanu.
- Ģimenes vadība – Ģimene vada lēmumu pieņemšanu konferences privātajā daļā.
- Neatkarīgs koordinators – Koordinators atbalsta visu procesu, bet nevada lēmumu pieņemšanu.
- Privāts ģimenes laiks – Ģimene vienatnē apspriež situāciju un izstrādā rīcības plānu.
- Atbalsts plāna īstenošanai – Ja plāns ir drošs un reāls, profesionāļiem tas jāatbalsta.
Ģimenes grupas konferences posmi
ĢGK organizēšana un īstenošana notiek vairākos posmos:1. Ieteikums un piekrišana
Sociālais darbinieks vai cits speciālists iesaka organizēt konferenci. Pirms procesa sākšanas ģimene dod informētu piekrišanu.2. Sagatavošana
Koordinators individuāli strādā ar ģimenes locekļiem, lai:- Noskaidrotu, kas būtu jāuzaicina
- Izskaidrotu konferences mērķus un gaitu
- Ņemtu vērā kultūras vai īpašas vajadzības
- Nodrošinātu bērna vai aprūpējamās personas viedokļa iekļaušanu
3. Informācijas sniegšana
Konferences laikā profesionāļi sniedz ģimenei saprotamu un skaidru informāciju par situāciju, riskiem, tiesisko ietvaru un pieejamo atbalstu.4. Privāts ģimenes laiks
Profesionāļi atstāj telpu, lai ģimene varētu vienatnē izstrādāt rīcības plānu. Tas ir būtisks brīdis, kurā ģimene uzņemas atbildību par risinājumu.5. Plāna prezentēšana un apstiprināšana
Ģimene prezentē plānu profesionāļiem. Ja tas nodrošina drošību un atbilst vajadzībām, to pieņem un vienojas par turpmāko sadarbību.6. Īstenošana un monitorings
Plāns tiek ieviests dzīvē ar nepieciešamo profesionāļu atbalstu. Var tikt ieplānotas atkārtotas tikšanās vai izvērtēšana.ĢGK pieejas ieguvumi
- Ģimenes līdzdalība un pašnoteikšanās
- Labāka sadarbība starp ģimeni un profesionāļiem
- Ilgtspējīgi risinājumi, kas balstīti uz ģimenes iespējām
- Problēmu savlaicīga risināšana un krīžu novēršana
Ģimenes grupas konferences piedāvā cieņpilnu un līdzdalīgu alternatīvu ierastajai lēmumu pieņemšanai sociālajā darbā. Ģimenes tiek stiprinātas, lai kļūtu par galvenajiem savas dzīves risinājumu autoriem, kas veicina ilgtspējīgas pārmaiņas un sadarbību ar profesionāļiem.
Vairāk par metodes izcelsmi un pielietojumu lasi rakstā Oranga Tamariki – About Family Group Conferencing .
← Atgriezties uz lapu "Pieejas un Prakses"